‼️251 m zivju – jā, pareizi, tas ir 2023. gada sezonas nomarķēto zivju kopgarums!‼️🎣
Tad nu ilgi solītais kopsavilkums par 2023. gada sezonu, kur sadarbībā ar Valsts zinātniskais institūts BIOR veicām zivju iezīmēšanu Rīgas ūdens akvatorijā un Alūksnes ezerā. Šogad mūsu rindas papildināja vēl pāris aktīvie Rīgas ūdens copmaņi, kas arī veicinājis jaunu nomarķēto zivju skaita rekordu. Šogad nomarķētas 302 zivis, no kurām 144 zandarti un 158 līdakas, kas ir par 85 zivīm vairāk kā 2022. gada sezonā. Vidējais līdakas izmērs – 92,26 cm, vidējais zandarta izmērs – 73,08 cm.💪
Šī projekta galvenais mērķis ir: aizsargāt lielo zivju populāciju (noteikt likumā arī augšējo paturamo izmēru), saprast to migrāciju, augšanas un citus paradumus, tai skaitā vai tās izdzīvo pēc atlaišanas.
Kopš 2020. gada pa visiem kopā esam nomarķējuši 703 zivis, no kurām 317 ir līdakas un 386 zandarti. Līdakas vidējais izmērs – 95,25 cm, zandarta vidējais izmērs – 74 cm.
Šogad bija pirmais gads, pateicoties ļoti labam rudens cēlienam, kad pirmo reizi tika nomarķētas vairāk līdakas nekā zandarti. Viena mēneša laikā tika noķertas gandrīz tikpat līdakas, cik visas sezonas laikā kopā. Šogad pavasaris ar pelāģisko līdaku bija daudz vājāks, ja salīdzina pret 2022. gadu, jo salīdzinoši ātri līdaka iegāja zālēs dēļ siltiem laika apstākļiem. Turpretī rudens cēliens bija izteikti labs, kad ļoti daudz lielās līdakas iegāja bedrēs baroties uz ziemu. Kopā šogad tika noķertas 43 līdakas, kas ir metrs +, bet lielākā līdaka šogad no Alūksnes ezera, kur Ingus Ozoliņš noķēra 127 cm lielu mega mammu.🐊
Ja runājam par pašu galveno, kāpēc šis pētījums tika sākts, tie ir zandarti un to populācijas aizsargāšana. 🚷 Šogad tika nomarķēti 144 zandarti, lielāko zandartu noķēra Cpt.Agris – 93 cm. Tā kā zivju marķētāji šogad bija vairāk, tad, protams, attiecīgi arī noķerto zandartu skaits pieaug un būtu tikai normāli, ka noķerot visvairāk zandartus no visām 4 sezonām, būtu krietni vairāk arī lielo trofeju, tā kā kopējās LIVE tehnoloģiju iemaņas tik iet uz augšu, bet dati mums rāda pretējo.
To, ko redzam ūdenī un ko saka daudzi copmaņi, ka ir grūtāk atrast un noķert lielos, iet kopā roku rokā ar mūsu datiem – lielo zandartu skaits samazinās un izteikti samazinās ūdenstilpnēs, kur ir lielākais presings. Pielikumā grafiks, kur redzam lielo zandartu % proporcijā pret kopējiem iezīmētajiem zandartiem un skaidri redzams, ka 75cm+ zandarti iet mazumā. Arī ikdienas pieredze uz ūdens rāda, ka cilvēki priecājas nu jau par 80+ zandartu, bet 19.,20.,21. gadā bija normāli dabūt pa kādam 80-85+ gandrīz katru vakaru, kas šodien vairs galīgi nenotiek.
Šogad fiksēti 34 gadījumi, kad līdaka atkārtoti noķerta ar čipu un 15 zandartu gadījumi. Uz doto brīdi nu jau mums ir 10 līdakas, kuras noķertas kopā ir 3 reizes un četras līdakas, kas ir noķertas četras reizes. Šogad divas no līdakām, kas ir noķertas četras reizes ir tikušas 2x noķertas 2022. gadā un 2x noķertas 2023. gadā, tātad 2x sezonā bijusi laivā katrā no gadiem. Viena no šīm līdakām tika pirmo reizi noķerta un iezīmēta vienā no Copes Garša sērijām par līdakām 2022. gada sezonā. Runājot par zandartiem, šogad mums ir veseli 3 gadījumi, kad zandarts uz āķa ir nonācis trešo reizi. Interesanti, ka viens no šiem zandartiem tika noķerts 21. gadā un bija 68 cm garš, 22. gadā bija 69 cm, bet 2023. bija paaudzies uz 72 cm, zandarts visas reizes ticis noķerts vienā bedrē.🐠
Ja skatāmies uz traumām, tad pieciem no 16 šogad atkārtoti noķertajiem zandartiem ir fiksētas dažādas traumas pirmajā noķeršanas reizē, tai skaitā baro traumas, kad kuņģis lien ārā pa muti vai izspiedušās acis. Vienai no šīm piecām zivīm pirmajā reizē ir ticis veikts fīzings, kas ir bijis veiksmīgs, jo zivs noķerta atkārtoti. Interesanti, ka šai zivij bija būtiska acs trauma, kas fiksēta abos noķeršanas gadījumos. Līdakas turpretī ir diezgan izturīgas, šogad no visām atkārtoti noķertajām līdakām deviņos gadījumos tika fiksētas dažādas mutes dobuma traumas pirmajā noķeršanas reizē, bet tas netraucē līdakām veiksmīgi atkopties un medīt, lai priecētu citus makšķerniekus, kas jau pierādās no gada uz gadu.
Runājot par zivju migrāciju, neviena līdaka, kura noķerta atkārtoti, nav mainījusi savu uzturēšanās rajonu šo četru sezonu laikā. Tas, ko redzam par zandartiem, tie migrē mazliet vairāk ezera ietvaros starp bedrēm vai tuvējos kanālos, saistītos ar attiecīgo ezeru. Šī gada interesantākā migrācija bija, kad tālā gala Ķīšezera zandarts ticis noķerts Juglas kanālā uz dzīvās ēsmas.
Mans personīgais viedoklis, ko esmu novērojis daudzu sezonu laikā – lielais zandarts samazinās un kritiskais punkts tuvojas. Ar 70-75 cm zandartiem pagaidām nav problēmu, tos vēl var noķert, bet ar 80-85+ jau paliek krietni sliktāk katru sezonu. Jā, mums ir ļoti paveicies, ka mums blakus ir Baltijas jūra un jūras zandarts pie mums iemigrē, īpaši Daugavā, Lielupē un Ķīšezerā, jo tas ir pirmais kaskādes ezers, kur notiek vislielākā migrācija runājot par ezeriem. Tiešām Ķīsī brīžiem savācās apbrīnojams apjoms ar zandartiem, bet tiklīdz sāļais ūdens atkāpjas un mainās laiks, tā visas bedres var būt gandrīz vai tukšas. Tad daļa copmaņu teiks: “Jā, bet agrāk tā nebija, vienmēr tur bija lielas zivis”. Jā, tieši par to arī gribēju runāt – jo esmu sapratis, ka tas, kas bija Ķīšezera fundaments un gadiem audzis lielais zandarts – tas ir tieši tas mūsu zelta resurss un ūdens bagātība, kas pirmajos LIVE gados tika masveidā izklapēts. Šie zandarti uzturējās bedrēs gandrīz visu gadu, bet šobrīd mēs redzam, ka bedrēs šie zandarti brīžiem ir ļoti maz un esam atkarīgi ļoti daudz no jūras zandarta. Kad jūra iedod, tad rodas iespaids, ka viss ir kārtībā un varam turpināt ņemt ārā lielos no populācijas, bet kad jūras resurss aiziet un paliek tikai tas, kas ir palicis no vietējā, tad ļoti daudz copmaņi raksta un prasa, kas notiek, kur lai brauc ķert, jūtama pelāģisko copmaņu depresija. 🫣 Kamēr mēs nespēsim saglabāt lokālo resursu labā kārtībā, tikmēr būsim ļoti atkarīgi no mammas barotājās – jūras. Protams, ka ir dažādi gadi un dažādi nārsti, kur būtiski vēl spēlē lomu, cik mēs papildinām zivis mākslīgi un ir ļoti daudzi faktoru, kas to visu kopējo zivju resursu ietekmē, bet tas, ko mēs varam ietekmēt, ir savi paradumi un saimnieciskā darbība ūdeņos. Zandartu saldūdens - jūras līča migrācija joprojām ir daudz pētāma un tur ir daudz nezināmā, bet šie ir mani personīgie novērojumi. Katrā ziņā BIOR, pēc zivs kaulu izpētes, var labi redzēt, ka tas dzīvojis periodu jūrā un tad pārvācies uz saldūdeni. Ir zandarti, kas migrē visu laiku, ir zandarti, kas iemigrē un paliek un ir tikai vietējie, bet kādas ir proporcijas, to neviens nevar šobrīd pateikt, bet tas, ko es varu pateikt, ka vietējam zandartam, kas te audzis gadu desmitiem, skāde ir nodarīta.
✅ Tad nu lūk, pamatojoties uz šiem datiem, sadarbībā ar BIOR un Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centru, ar nākamo sezonu plānotas izmaiņas makšķerēšanas noteikumos. Tātad lomā varēs paturēt piecas zivis, bet tikai viena no tām varēs pārsniegt 75 cm. Tas nozīmē, ka nevarēs būt situācijas, kad krastā izved piecus 80 cm zandartus vai līdakas. Mūsu rekomendācija bija 70 cm zandartam un 75 cm līdakai un lomā 3 zivis no katras sugas, bet visu uzreiz nevar gribēt. Katrā ziņā šis ir labs sākums, noteikti solis pareizajā virzienā.
Šai sakarā gribu arī pateikt lielu paldies par ieguldīto darbu zivju marķēšanā mūsu Ķīša jumta kapteiņiem - Agris Galiņš, Svens Rubulis, Ģirts Kehris, Kaspars Tenters, Ingus Ozoliņš, Toms Klabis, Jānis Mangulis, Gatis Ernstons, Jānis Malnačs, Elvis Kristiāns Šmulāns. Kā arī paldies visiem tiem veiksmīgajiem makšķerniekiem, kuri noķēra kādu zivi ar BIOR marķieri un atsūtīja mums informāciju, tas mums ir ļoti vērtīgi un katrs no Jums ir pielicis roku, lai mūsu ūdeņos būtu lielas zivis un kārtība.🙏🎣
Visiem Laimīgu un zivīm bagātu 2024. gadu!
Cpt.Holmz & Armands Ērglis
#cptholmz #eboatfishingteam #BIOR #zander #pike #FishingInLatvia #fishingguide
